योगयाज्ञवल्क्य

Yoga Yājñavalkya

"El yoga según Yājñavalkya"

Un diálogo íntimo entre el sabio Yājñavalkya y su esposa Gārgī en medio de una asamblea de ṛṣis. Compuesto probablemente entre los siglos IX y XII, este texto sintetiza la tradición védica con las prácticas del Haṭha Yoga.

Contexto histórico

El Yoga Yājñavalkya es uno de los textos más antiguos que articulan sistemáticamente el aṣṭāṅga-yoga. A diferencia del Haṭha Yoga Pradīpikā, no proviene de la tradición Nāth sino de un linaje brāhmaṇico védico.

La forma dialogada —con Gārgí como interlocutora— es inusual en la literatura técnica sánscrita y confiere al texto un tono accesible sin sacrificar rigor. El autor se presenta como transmisor de una enseñanza recibida directamente de Brahmā.

Estructura y contenido

Doce prakaraṇas (capítulos) cubren: yama, niyama, āsana, nāḍī-śuddhi, prāṇāyāma, pratyāhāra, dhāraṇā, dhyāna, samādhi, karma-yoga, upadeśa-saṃgraha y kuṇḍalinī. El texto presenta un sistema completo donde la ética prepara el cuerpo-mente para la realización.

Particularmente valioso es el detalle anatómico del sistema de nāḍīs y la clasificación de las formas de japa, que no aparecen con tal precisión en otros textos tempranos.

Los versos

प्रथमप्रकरणम् Prathama-prakaraṇam

Yama — Restricciones éticas · Prakaraṇa 1 · 70 versos

El primer prakaraṇa presenta a Yājñavalkya como maestro supremo y establece el marco del diálogo con Gārgī. Expone los diez yamas: ahiṃsā, satya, asteya, brahmacarya, dayā, ārjavam, kṣamā, dhṛti, mitāhāra y śauca. Cada yama se define para los cuatro āśramas y se detalla su práctica en cuerpo, palabra y mente.

Invocación y diálogo 1.1-9
  1. 1 yājñavalkyaṃ muniśreṣṭhaṃ sarvajñaṃ jñānanirmalam | sarvaśāstrārthatattvajñaṃ sadā dhyānaparāyaṇam || याज्ञवल्क्यं मुनिश्रेष्ठं सर्वज्ञं ज्ञाननिर्मलम् । सर्वशास्त... A Yājñavalkya, el más excelso de los sabios, omnisciente, puro en conocimiento, ...
  2. 2 vedavedāṅgatattvajñaṃ yogeṣu pariniṣṭhitam | jitendriyaṃ jitakrodhaṃ jitāhāraṃ jitāmayam || वेदवेदाङ्गतत्त्वज्ञं योगेषु परिनिष्ठितम् । जितेन्द्रियं जितक... Conocedor de la esencia de los Vedas y Vedāṅgas, consumado en el yoga, dominador...
  3. 3 tapasvinaṃ jitāmitraṃ brahmaṇyaṃ brāhmaṇapriyam | tapovanagataṃ saumyaṃ sandhyopāsanatatparam || तपस्विनं जितामित्रं ब्रह्मण्यं ब्राह्मणप्रियम् । तपोवनगतं सौ... Ascético, vencedor de los enemigos, amigo de los brāhmaṇas, que habita en el bos...
  4. 4 brahmavidbhirmahābhāgairbrāhmaṇaiśca samāvṛtam | sarvabhūtasamaṃ śāntaṃ satyasandhaṃ gataklamam || ब्रह्मविद्भिर्महाभागैर्ब्राह्मणैश्च समावृतम् । सर्वभूतसमं शा... Rodeado por los conocedores de Brahman, por ilustres brāhmaṇas, igual para todos...
  5. 5 guṇajñaṃ sarvabhūteṣu parārthaikaprayojanam | bruvantaṃ paramātmānamṛṣīṇāmugratejasām || गुणज्ञं सर्वभूतेषु परार्थैकप्रयोजनम् । ब्रुवन्तं परमात्मानमृ... Conocedor de las cualidades en todos los seres, cuya única motivación es el bien...
  6. 6 tamevaṃ guṇasampannaṃ nārīṇāmuttamā vadhūḥ | maitreyī ca mahābhāgā gārgī ca brahmavidvarā || तमेवं गुणसम्पन्नं नारीणामुत्तमा वधूः । मैत्रेयी च महाभागा गा... A él, así dotado de cualidades, la más excelso entre las mujeres, Maitreyī, de g...
  7. 7 sabhāmadhyagatā ceyamṛṣīṇāmugratejasām | praṇamya daṇḍavadbhūmau gārgyetadvākyamabravīt || सभामध्यगता चेयमृषीणामुग्रतेजसाम् । प्रणम्य दण्डवद्भूमौ गार्ग... Estando en medio de la asamblea de los ṛṣis de intensa energía, postrándose en t...
  8. 8 bhagavansarvaśāstrajña sarvabhūtahite rata | yogatattvaṃ mama brūhi sāṅgopāṅgaṃ vidhānataḥ || भगवन्सर्वशास्त्रज्ञ सर्वभूतहिते रत । योगतत्त्वं मम ब्रूहि सा... ¡Oh Señor!, conocedor de todos los śāstras, dedicado al bienestar de todos los s...
  9. 9 evaṃ pṛṣṭaḥ sa bhagavānsabhāmadhye striyā tayā | ṛṣīnālokya netrābhyāṃ vākyametadabhāṣata || एवं पृष्टः स भगवान्सभामध्ये स्त्रिया तया । ऋषीनालोक्य नेत्रा... Así interrogado por aquella mujer en medio de la asamblea, el Señor, mirando a l...
Karma y jñāna 1.10-26
  1. 10 yājñavalkya uvāca - uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te gārgī brahmavidāṃ vare | vakṣyāmi yogasarvasvaṃ brahmaṇā kīrtitaṃ purā || याज्ञवल्क्य उवाच - उत्तिष्ठोत्तिष्ठ भद्रं ते गार्गि ब्रह्मवि... Yājñavalkya dijo: ¡Levántate, levántate!, buena fortuna para ti, Gārgī, la mejor...
  2. 11 samāhitamanā gārgi śṛṇu tvaṃ gadāto mama | ityuktvā brahmavicchreṣṭho yājñavalkyastaponidhiḥ || समाहितमना गार्गि शृणु त्वं गदतो मम । इत्युक्त्वा ब्रह्मविच्छ... Con la mente recogida, Gārgī, escucha mis palabras. Así hablando, Yājñavalkya, e...
  3. 12 nārāyaṇaṃ jagannāthaṃ sarvabhūtahṛdi sthitam | vāsudevaṃ jagadyoniṃ yogidhyeyaṃ nirāñjanam || नारायणं जगन्नाथं सर्वभूतहृदि स्थितम् । वासुदेवं जगद्योनिं यो... A Nārāyaṇa, Señor del universo, establecido en el corazón de todos los seres, a ...
  4. 13 ānandamamṛtaṃ nityaṃ paramātmānamīśvaram | dhyāyanhṛdi hṛṣīkeśaṃ manasā susamāhitaḥ || आनन्दममृतं नित्यं परमात्मानमीश्वरम् । ध्यायन्हृदि हृषीकेशं म... Bienaventuranza, inmortalidad, eternidad, el Ser Supremo, el Señor. Meditando en...
  5. 14 netrābhyāṃ tāṃ samālokya kṛpayā vākyamabravīt | ehyehi gārgi sarvajñe sarvaśāstraviśārade || नेत्राभ्यां तां समालोक्य कृपया वाक्यमब्रवीत् । एह्येहि गार्ग... Mirándola con sus ojos, con compasión le habló: ¡Ven, ven!, Gārgī, omnisciente, ...
  6. 15 yogaṃ vakṣyāmi vidhivaddhātrokṭaṃ parameṣṭhinā | munayaḥ śrūyatāmatra gārgyā saha samāhitāḥ || योगं वक्ष्यामि विधिवद्धात्रोक्तं परमेष्ठिना । मुनयः श्रूयताम... Te expondré el yoga según el orden, tal como fue dicho por el creador, el suprem...
  7. 16 padmāsane samāsīnaṃ caturānamavyayam | carācarāṇāṃ sraṣṭāraṃ brahmāṇaṃ parameṣṭhinam || पद्मासने समासीनं चतुराननमव्ययम् । चराचराणां स्रष्टारं ब्रह्म... Sentado en el āsana del loto, de cuatro rostros, inmutable, creador de lo móvil ...
  8. 17 kadācittatra gatvāhaṃ stutvā stotraiḥ praṇamya ca | pṛṣṭavānimamevārthaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || कदाचित्तत्र गत्वाहं स्तुत्वा स्तोत्रैः प्रणम्य च । पृष्टवानि... Habiendo ido allí en algún momento, habiendo alabado con himnos y postrado, preg...
  9. 18 devadeva jagannātha caturmukha pitāmaha | yenāhaṃ yāmi nirvāṇaṃ karmaṇā mokṣamavyayam || देवदेव जगन्नाथ चतुर्मुख पितामह । येनाहं यामि निर्वाणं कर्मणा... ¡Oh Dios de los dioses, Señor del universo, de cuatro rostros, abuelo! ¿Por qué ...
  10. 19 jñānaṃ ca paramaṃ guhyaṃ yathāvadvṛūhi me prabho | mayaivamukto druhiṇaḥ svayambhūrlokanāyakaḥ || ज्ञानं च परमं गुह्यं यथावद्ब्रूहि मे प्रभो । मयैवमुक्तो द्रु... Y el conocimiento supremo y secreto, explícamelo adecuadamente, ¡oh Señor!. Así ...
  11. 20 māmālokya prasannātmā jñānakarmāṇyabhāṣata | jñānasya dvividhau jñeyau panthānau vedacoditau || मामालोक्य प्रसन्नात्मा ज्ञानकर्माण्यभाषत । ज्ञानस्य द्विविधौ... Mirándome, con el Ser complacido, declaró el conocimiento y la acción. Del conoc...
  12. 21 anuṣṭhitau tau vidvadbhiḥ pravartakanivartakau | varṇāśramoktaṃ yatkarma kāmasaṅkalpapūrvakam || अनुष्ठितौ तौ विद्वद्भिः प्रवर्तकनिवर्तकौ । वर्णाश्रमोक्तं यत... Ambos son practicados por los sabios: el que induce al samsāra y el que conduce ...
  13. 22 pravartakaṃ bhavedetatpunarāvṛttihetukam | kartavyamiti vidhyuktaṃ karma kāmavivarjitam || प्रवर्तकं भवेदेतत्पुनरावृत्तिहेतुकम् । कर्तव्यमिति विध्युक्त... Esta es la acción que induce al ciclo de renacimientos. La acción prescrita como...
  14. 23 yena yatkriyate samyak jñānayuktaṃ nivartakam | nivartakaṃ hi puruṣaṃ nivartayati janmanaḥ || येन यत्क्रियते सम्यक् ज्ञानयुक्तं निवर्तकम् । निवर्तकं हि पु... Lo que se hace adecuadamente, unido al conocimiento, es la acción que conduce a ...
  15. 24 pravartakaṃ hi sarvatra punarāvṛttihetukam | varṇāśramoktaṃ karmaiva vidhyuktaṃ kāmavarjitam || प्रवर्तकं हि सर्वत्र पुनरावृत्तिहेतुकम् । वर्णाश्रमोक्तं कर्... En verdad, la acción que induce al ciclo está en todas partes, causante de la re...
  16. 25 vidhivatkurvatastasya muktirgārgi kare sthitā | varṇāśramoktaṃ karmaiva vidhivatkāmapūrvakam || विधिवत्कुर्वतस्तस्य मुक्तिर्गार्गि करे स्थिता । वर्णाश्रमोक्... Para quien actúa según los preceptos, la liberación está en su mano, Gārgī. La a...
  17. 26 yena yatkriyate tasya garbhavāsaḥ kare sthitaḥ | saṃsārabhīrubhistasmātvidhyuktaṃ kāmavarjitam || येन यत्क्रियते तस्य गर्भवासः करे स्थितः । संसारभीरुभिस्तस्मा... Lo que se hace con deseo, de ello el nacimiento en el vientre está en su mano. P...
Dharma de los āśramas 1.27-40
  1. 27 vidhivat karma kartavyaṃ jñānena saha sarvadā | jātāśca triṣu lokeṣu ānulomyena mānavāḥ || विधिवत् कर्म कर्तव्यं ज्ञानेन सह सर्वदा । जाताश्च त्रिषु लोक... Siempre se debe actuar según los preceptos, junto con el conocimiento. Los seres...
  2. 28 te devānāmṛṣīṇāṃ ca pitṝṇāmṛṇinastathā | ṛṣibhyo brahmacaryeṇa pitṛbhyośca sutaistathā || ते देवानामृषीणां च पितॄणामृणिनस्तथा । ऋषिभ्यो ब्रह्मचर्येण प... Ellos son deudores de los dioses, de los ṛṣis y de los antepasados. A los ṛṣis s...
  3. 29 kuryādyajñena devebhyaḥ svāśramaṃ dharmamācaran | catvāro brāhmaṇasyoktā āśramāḥ śruticoditāḥ || कुर्याद्यज्ञेन देवेभ्यः स्वाश्रमं धर्ममाचरन् । चत्वारो ब्राह... Debe hacer sacrificio a los dioses, practicando el dharma de su propio āśrama. C...
  4. 30 kṣatriyasya trayaḥ proktā dvāvekau vaiśyaśūdrayoḥ | adhītya vedaṃ vedārthaṃ sāṅgopāṅgaṃ vidhānataḥ || क्षत्रियस्य त्रयः प्रोक्ता द्वावेकौ वैश्यशूद्रयोः । अधीत्य व... Para el kṣatriya tres son declarados, dos o uno para el vaiśya y el śūdra. Habie...
  5. 31 snāyādvidhyuktamārgeṇa brahmacaryavrataṃ caran | saṃskṛtāyāṃ savarṇāyāṃ putramutpādayettataḥ || स्नायाद्विध्युक्तमार्गेण ब्रह्मचर्यव्रतं चरन् । संस्कृतायां ... Bañándose por el camino prescrito, practicando el voto de brahmacarya, debe enge...
  6. 32 yajedagnau tu vidhivadbhāryayā saha vā vinā | kāntāre vijane deśe phalamūlodakānvite || यजेदग्नौ तु विधिवत्भार्यया सह वा विना । कान्तारे विजने देशे ... Debe sacrificar en el fuego según preceptos, junto con su esposa o sin ella. En ...
  7. 33 tapaścaranvasennityaṃ sāgnihotraḥ samāhitaḥ | ātmanyagnīnsamāropya sannyasedvidhinā tataḥ || तपश्चरन्वसेन्नित्यं साग्निहोत्रः समाहितः । आत्मन्यग्नीन्समार... Practicando austeridades, habitando permanentemente, manteniendo el fuego sagrad...
  8. 34 saṃnyāsāśramasaṃyukto nityaṃ karma samācaran | yāvatkṣetrī bhavettāvat yajedātmānamātmani || संन्यासाश्रमसंयुक्तो नित्यं कर्म समाचरन् । यावत्क्षेत्री भवे... Unido al āśrama de renuncia, siempre practicando la acción. Mientras sea poseedo...
  9. 35 kṣatriyaśca carādevamāsaṃnyāsāśramātsadā | vānaprasthāśramādevaṃ caredvaiśyaḥ samāhitaḥ || क्षत्रियश्च चरेदेवमासंन्यासाश्रमात्सदा । वानप्रस्थाश्रमादेवं... El kṣatriya también debe practicar así, pero no el āśrama de renuncia, siempre. ...
  10. 36 śūdraḥ śuśrūṣayā nityaṃ gṛhasthāśramaṃ ācaret | śūdrasya brahmacaryaṃ ca munibhiḥ kaiścidiṣyate || शूद्रः शुश्रूषया नित्यं गृहस्थाश्रमं आचरेत् । शूद्रस्य ब्रह्... El śūdra debe practicar siempre el āśrama del hogar mediante el servicio. El bra...
  11. 37 ānulomyaprasūtānāṃ trayāṇāmāśramāstrayaḥ | śūdravacchūdrajātānāṃ ācāraḥ kīrtito budhaiḥ || आनुलोम्यप्रसूतानां त्रयाणामाश्रमास्त्रयः । शूद्रवच्छूद्रजाता... Para los tres nacidos del orden regular, hay tres āśramas. La conducta para los ...
  12. 38 caturṇāmāśramasthānāmahanyahani nityaśaḥ | vidhyuktaṃ karma kartavyaṃ kāmasaṅkalpavarjitam || चतुर्णामाश्रमस्थानामहन्यहनि नित्यशः । विध्युक्तं कर्म कर्तव्... Para los cuatro āśramas, día tras día, siempre, la acción ordenada por preceptos...
  13. 39 tasmāttvamapi yogīndra svāśramaṃ dharmāc aran | śraddhayā vidhivatsamyak jñānakarma samācara || तस्मात्त्वमपि योगीन्द्र स्वाश्रमं धर्माचरन् । श्रद्धया विधिव... Por tanto, tú también, ¡oh rey de los yoguis!, practicando el dharma de tu propi...
  14. 40 iti me karmasarvasvaṃ yogarūpaṃ ca tattvataḥ | upadiśya tato brahmā yoganiṣṭho'bhavatsvayam || इति मे कर्मसर्वस्वं योगरूपं च तत्त्वतः । उपदिश्य ततो ब्रह्मा... Así me fue enseñada la esencia completa de la acción, y también la forma del yog...
Definición del yoga 1.41-49
  1. 41 śrutvaitadyājñavalkyoktaṃ vākyaṃ gārgī mudānvitā | punaḥ prāha muniśreṣṭhamṛṣīmadhye varānanā || श्रुत्वैतद्याज्ञवल्क्योक्तं वाक्यं गार्गी मुदान्विता । पुनः ... Habiendo escuchado estas palabras dichas por Yājñavalkya, Gārgī, llena de alegrí...
  2. 42 gārgyuvāca - jñānena saha yogīndra vidhyuktaṃ karma kurvataḥ | tvayoktaṃ muktirastīti tayorjñānaṃ vada prabho || गार्ग्युवाच - ज्ञानेन सह योगीन्द्र विध्युक्तं कर्म कुर्वतः ।... Gārgī dijo: ¡Oh rey de los yoguis!, tú dijiste que para quien actúa según precep...
  3. 43 bhāryayā tvevamuktastu yājñavalkyastaponidhiḥ | tāṃ samālokya kṛpayā jñānarūpamabhāṣata || भार्यया त्वेवमुक्तस्तु याज्ञवल्क्यस्तपोनिधिः । तां समालोक्य ... Así hablado por su esposa, Yājñavalkya, tesoro de austeridades, mirándola con co...
  4. 44 yājñavalkya uvāca - jñānaṃ yogātmakaṃ viddhi yogaścāṣṭāṅgasaṃyuktaḥ | saṃyogo yoga ityukto jīvātmaparamātmanoḥ || याज्ञवल्क्य उवाच - ज्ञानं योगात्मकं विद्धि योगश्चाष्टाङ्गसंय... Yājñavalkya dijo: Debes saber que el conocimiento es de naturaleza yóguica, y el...
  5. 45 vakṣyāmyaṅgāni te samyagyathā pūrvaṃ mayā śrutam | samāhitamanā gārgi ṛṣibhiḥ saha saṃśṛṇu || वक्ष्याम्यङ्गानि ते सम्यग्यथा पूर्वं मया श्रुतम् । समाहितमना... Te expondré los miembros adecuadamente, tal como fue escuchado por mí antes. Con...
  6. 46 yamaśca niyamaścaiva āsanaṃ ca tathaiva ca | prāṇāyāmastathā gārgi pratyāhāraśca dhāraṇā || यमश्च नियमश्चैव आसनं च तथैव च । प्राणायामस्तथा गार्गि प्रत्य... Yama, niyama, āsana igualmente, prāṇāyāma también, Gārgī, pratyāhāra, dhāraṇā....
  7. 47 dhyānaṃ samādhiretāni yogāṅgāni varānanē | yamaśca niyamaścaiva daśadhā samprakīrtitaḥ || ध्यानं समाधिरेतानि योगाङ्गानि वरानने । यमश्च नियमश्चैव दशधा ... Dhyāna, samādhi, estos son los miembros del yoga, ¡oh de hermoso rostro!. Yama y...
  8. 48 āsanānyuttamānyaṣṭau trayaṃ teṣūttamottamam | praṇāyāmastri dhā proktaḥ pratyāhāraśca pañcadhā || आसनान्युत्तमान्यष्टौ त्रयं तेषूत्तमोत्तमम् । प्रणायामस्त्रिध... Los āsanas principales son ocho; tres de ellos son los más excelso de los excels...
  9. 49 dhāraṇā pañcadhā proktā dhyānaṃ ṣoḍhā prakīrtitam | trayaṃ teṣūttamaṃ proktaṃ samādhistvekarūpakaḥ || धारणा पञ्चधा प्रोक्ता ध्यानं षोढा प्रकीर्तितम् । त्रयं तेषूत... Dhāraṇā es declarada de cinco tipos, dhyāna es declarado de seis. Tres de ellos ...
Los diez yamas 1.50-60
  1. 50 bahudhā kecidicchanti vistareṇa pṛthak śṛṇu | ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryaṃ dayārjavam || बहुधा केचिदिच्छन्ति विस्तरेण पृथक् शृणु । अहिंसा सत्यमस्तेयं... Algunos desean muchos detalles. Escucha por separado con atención: ahiṃsā, satya...
  2. 51 kṣamādhṛtitirmitāhāraḥ śaucaṃ tvete yamā daśa | karmaṇā manasā vācā sarvabhūteṣu sarvadā || क्षमाधृतिर्मिताहारः शौचं त्वेते यमा दश । कर्मणा मनसा वाचा सर... Kṣamā, dhṛti, mitāhāra, śauca, estos son los diez yamas. En acción, mente y pala...
  3. 52 akleśajanaṃ proktamahiṃsāsāttvena yogibhiḥ | vidhyuktaṃ cedahiṃsā syātkleśajanmaiva jantuṣu || अक्लेशजननं प्रोक्तमहिंसासात्वेन योगिभिः । विध्युक्तं चेदहिंस... La ahiṃsā, practicada con serenidad, es declarada por los yoguis como aquella qu...
  4. 53 vedenokte'pi hiṃsāsyādabhicārādi karma yat | satyaṃ bhūtahitaṃ proktaṃ niyatārthābhibhāṣaṇam || वेदेनोक्तेऽपि हिंसास्यादभिचारादि कर्म यत् । सत्यं भूतहितं प्... Aunque ordenada en los Vedas, la acción de hiṃsā como maldiciones y similares. S...
  5. 54 karmaṇā manasā vācā parad ravyeṣu niḥspṛhā | asteyamiti sā proktā ṛṣibhistattvadarśibhiḥ || कर्मणा मनसा वाचा परद्रव्येषु निःस्पृहा । अस्तेयमिति सा प्रोक... En acción, mente y palabra, libre de codicia por las riquezas ajenas, eso es ast...
  6. 55 karmaṇā manasā vācā sarvāvasthāsu sarvadā | sarvatra maithunatyago brahmacaryaṃ pracakṣate || कर्मणा मनसा वाचा सर्वावस्थासु सर्वदा । सर्वत्र मैथुनत्यगो ब्... En acción, mente y palabra, en todos los estados, siempre, en todas partes, la r...
  7. 56 brahmacaryāśramasthānāṃ yatīnāṃ naiṣṭhikasya ca | brahmacaryaṃ tu tatproktaṃ tathaivā raṇyavāsinām || ब्रह्मचर्याश्रमस्थानां यतीनां नैष्ठिकस्य च । ब्रह्मचर्यं तु ... Para los del āśrama de brahmacarya, para los renunciantes y para el naiṣṭhika. E...
  8. 57 ṛtāvṛtau svadāreṣu saṅgatiryā vidhānataḥ | brahmacaryaṃ tu tatproktaṃ gṛhasthāśramavāsinam || ऋतावृतौ स्वदारेषु सङ्गतिर्या विधानतः । ब्रह्मचर्यं तु तत्प्र... En la época apropiada, con sus propias esposas, la unión que es según preceptos,...
  9. 58 rājñaścaiva gṛhasthasya brahmacaryaṃ prakīrtitam | viśāṃ vṛttavatāṃ caiva kecidicchanti paṇḍitāḥ || राज्ञश्चैव गृहस्थस्य ब्रह्मचर्यं प्रकीर्तितम् । विशां वृत्तव... Para el rey y también para el hogareño, el brahmacarya es declarado. Algunos eru...
  10. 59 śuśrūṣaiva tu śūdrasya brahmacaryaṃ prakīrtitam | śuśrūṣā vā gurornityaṃ brahmacaryamudāhṛtam || शुश्रूषैव तु शूद्रस्य ब्रह्मचर्यं प्रकीर्तितम् । शुश्रूषा वा... El servicio es declarado como brahmacarya para el śūdra. El servicio constante a...
  11. 60 guravaḥ pañca sarveṣāṃ caturṇāṃ śruticoditāḥ | mātā pitā tathācāryo mātulaḥ śvaśurastathā || गुरवः पञ्च सर्वेषां चतुर्णां श्रुतिचोदिताः । माता पिता तथाचा... Cinco son los gurús para todos los cuatro, prescritos por la śruti: madre, padre...
Brahmacarya y gurú 1.61-70
  1. 61 eṣu mukhyāstryaḥ proktā ācāryaḥ pitarau tathā | eṣu mukhyatamastveka ācāryaḥ paramārthavit || एषु मुख्यास्त्र्यः प्रोक्ता आचार्यः पितरौ तथा । एषु मुख्यतमस... Entre estos, tres son declarados principales: el ācārya, los padres. Pero entre ...
  2. 62 tamevaṃ brahmavicchreṣṭhaṃ nityakarmaparāyaṇam | śuśrūṣayārcayennityaṃ tuṣṭo'bhūdyena vā guruḥ || तमेवं ब्रह्मविच्छ्रेष्ठं नित्यकर्मपरायणम् । शुश्रूषयार्चयेन्... A él, el más excelso entre los conocedores de Brahman, siempre dedicado a las ac...
  3. 63 dayā ca sarvabhūteṣu sarvatrānugrahaḥ smṛtaḥ | vihiteṣu tadanyeṣu manovākkāyakarmaṇām || दया च सर्वभूतेषु सर्वत्रानुग्रहः स्मृतः । विहितेषु तदन्येषु ... Dayā, la compasión hacia todos los seres, es recordada como benevolencia en toda...
  4. 64 pravṛttau vā nivṛttau vā ekarūpatvamārjavam | priyāpriyeṣu sarveṣu samatvaṃ yacc harīriṇām || प्रवृत्तौ वा निवृत्तौ वा एकरूपत्वमार्जवम् । प्रियाप्रियेषु स... Tanto en la actividad como en la renuncia, la uniformidad es ārjavam. La igualda...
  5. 65 kṣamā saiveti vidvadbhirgaditā vedavādibhiḥ | arthahānau ca bandhūnāṃ viyogeṣvapi sampadām || क्षमा सैवेति विद्वद्भिर्गदिता वेदवादिभिः । अर्थहानौ च बन्धून... Kṣamā, eso mismo es, así declarado por los eruditos, por los que exponen los Ved...
  6. 66 tayoḥ prāpto ca sarvatra cittasya sthāpanaṃ dhṛtiḥ | aṣṭau grāsā munerbhakṣyāḥ ṣoḍaśāraṇyavāsinam || तयोः प्राप्तो च सर्वत्र चित्तस्य स्थापनं धृतिः । अष्टौ ग्रास... De ambos, obtenida en todas partes, la estabilización de la mente es dhṛti. Ocho...
  7. 67 dvātriṃśacca gṛhasthānāṃ yatheṣṭaṃ brahmacāriṇām | eṣāmayaṃ mitāhāro hyanyeṣāmalpabhojanam || द्वात्रिंशच्च गृहस्थानां यथेष्टं ब्रह्मचारिणाम् । एषामयं मित... Treinta y dos para los hogareños, según deseo para los brahmacārins. Para ellos ...
  8. 68 śaucaṃ tu dvividhaṃ proktaṃ bāhyamābhyantaraṃ tathā | mṛjjalābhyāṃ smṛtaṃ bāhyaṃ manaḥśuddhistathāntaram || शौचं तु द्विविधं प्रोक्तं बाह्यमाभ्यन्तरं तथा । मृज्जलाभ्यां... Śauca es declarado de dos tipos: externo e interno. El externo es recordado como...
  9. 69 manaḥśuddhiśca vijñeyā dharmeṇādhyātmavidhyayā | ātmavidyā ca dharmaśca pitrācāryeṇa vānaghe || मनःशुद्धिश्च विज्ञेया धर्मेणाध्यात्मविध्यया । आत्मविद्या च ध... La purificación de la mente debe ser conocida mediante el dharma y el conocimien...
  10. 70 tasmātsarveṣu kāleṣu sarvairniḥśreyasārthibhiḥ | guravaḥ śrutasampannā mānyā vāṅgmanasādibhiḥ || तस्मात्सर्वेषु कालेषु सर्वैर्निःश्रेयसार्थिभिः । गुरवः श्रुत... Por tanto, en todos los tiempos, por todos los que buscan la liberación, los gur...

द्वितीयप्रकरणम् Dvitīya-prakaraṇam

Niyama — Observancias · Prakaraṇa 2 · 21 versos

El segundo prakaraṇa expone los diez niyamas: tapas, santoṣa, āstikya, dāna, īśvara-pūjana, siddhānta-śravaṇa, hrī, mati, japa y vrata. Se clasifican las formas de japa (vācika, mānasa) y se establece la jerarquía entre ellas.

Los diez niyamas 2.1-7
  1. 1 yājñavalkya uvāca - tapaḥ santoṣa āstikyaṃ dānamīśvarapūjanam | siddhāntaśravaṇaṃ caiva hrīrmatiśca japo vratam || याज्ञवल्क्य उवाच - तपः सन्तोष आस्तिक्यं दानमीश्वरपूजनम् । सि... Yājñavalkya dijo: Tapas, santoṣa, āstikya, dāna, adoración de Īśvara, escuchar l...
  2. 2 ete tu niyamāḥ proktāstāṃśca sarvānpṛthak śṛṇu | vidhinoktena mārgeṇa kṛcchracāndrāyaṇādibhiḥ || एते तु नियमाः प्रोक्तास्तांश्च सर्वान्पृथक् शृणु । विधिनोक्त... Estos son declarados como niyamas. Escúchalos todos por separado. Por el camino ...
  3. 3 śarīraśoṣaṃ prāhustāpasāstapa uttamam | yadṛcchlābhato nityamalaṃ puṃso bhavediti || शरीरशोषणं प्राहुस्तापसास्तप उत्तमम् । यदृच्छा लाभतो नित्यमलं... Los ascetas declaran que la austeridad suprema es el consumir el cuerpo. Lo que ...
  4. 4 yā dhīstāmṛṣayaḥ prāhuḥ santoṣaṃ sukhalakṣaṇam | dharmādharmeṣu viśvāso yastadāstikyamucyate || या धीस्तामृषयः प्राहुः सन्तोषं सुखलक्षणम् । धर्माधर्मेषु विश... La mente que es de naturaleza feliz, eso los ṛṣis llaman santoṣa. La fe en el dh...
  5. 5 nyāyārjitaṃ dhanaṃ cānnamanyadvā yatpradīyate | arthibhyaḥ śraddhayā yuktaṃ dānametadudāhṛtam || न्यायार्जितं धनं चान्नमन्यद्वा यत्प्रदीयते । अर्थिभ्यः श्रद्... La riqueza o la comida obtenida justamente, o cualquier otra cosa que se da a lo...
  6. 6 yatprasannatvabhāvena viṣṇuṃ vā'pyanyameva vā | yathāśaktyarcanaṃ bhaktyā hyetadīśvarapūjanam || यत्प्रसन्नत्वभावेन विष्णुं वाऽप्यन्यमेव वा । यथाशक्त्यर्चनं ... La adoración de Viṣṇu u otro, con actitud de satisfacción, según la capacidad, c...
  7. 7 rāgādyapetaṃ hṛdayaṃ vāgaduṣṭānṛtādinā | hiṃsādirahitaḥ kāya etadīśvarapūjanam || रागाद्यपेतं हृदयं वागदुष्टानृतादिना । हिंसादिरहितः काय एतदीश... El corazón libre de apegos y otros, la palabra libre de maldad y mentiras, el cu...
Siddhānta-śravaṇa 2.8-10
  1. 8 siddhāntaśravaṇaṃ proktaṃ vedāntaśravaṇaṃ budhaiḥ | dvijavatkṣatriyasyoktaṃ siddhāntaśravaṇaṃ budhaiḥ || सिद्धान्तश्रवणं प्रोक्तं वेदान्तश्रवणं बुधैः । द्विजवत्क्षत्... Escuchar los siddhānta es declarado por los sabios como escuchar el Vedānta. Esc...
  2. 9 viśāṃ ca kecidicchanti śīlavṛttavatāṃ satām | śūdrāṇāṃ ca striyaiścaiva svadharmasthatapasvinām || विशां च केचिदिच्छन्ति शीलवृत्तवतां सताम् । शूद्राणां च स्त्र... Algunos desean lo mismo para los vaiśyas virtuosos y de buena conducta. Para los...
  3. 10 siddhāntaśravaṇaṃ proktaṃ purāṇaśravaṇaṃ budhaiḥ | vedalaukikamārgeṣu kutsitaṃ karma yadbhavet || सिद्धान्तश्रवणं प्रोक्तं पुराणश्रवणं बुधैः । वेदलौकिकमार्गेष... Escuchar los siddhānta es declarado por los sabios como escuchar los Purāṇas. La...
Hrī y mati 2.11

Contenido en preparación...

Japa y sus formas 2.12-18
  1. 12 guruṇā copadiṣṭo'pi vedabāhyavivarjitaḥ | vidhinoktena mārgeṇa mantrābhyāso japaḥ smṛtaḥ || गुरुणा चोपदिष्टोऽपि वेदबाह्यविवर्जितः । विधिनोक्तेन मार्गेण ... Enseñado por el gurú, libre de lo externo a los Vedas, por el camino prescrito e...
  2. 13 adhītya vedaṃ sūtraṃ vā purāṇaṃ setihāsikam | eteṣvabhyasanaṃ yacc tadabhyāso japaḥ smṛtaḥ || अधीत्य वेदं सूत्रं वा पुराणं सेतिहासिकम् । एतेष्वभ्यसनं यच्च... Habiendo estudiado el Veda, o un sūtra, o un Purāṇa con itihāsa. La práctica en ...
  3. 14 japaśca dvividhaḥ prokto vāciko mānasastathā | vācika upāṃśuruccaiśca dvividhaḥ parikīrtitaḥ || जपश्च द्विविधः प्रोक्तो वाचिको मानसस्तथा । वाचिक उपांशुरुच्च... Japa es declarado de dos tipos: vācika y mānasa. Vācika es declarado de dos tipo...
  4. 15 mānaso mananadhyānabhedād dvaividhyamāsthitaḥ | uccairjapādupāṃśuśca sahasraguṇa ucyate || मानसो मननध्यानभेदाद् द्वैविध्यमास्थितः । उच्चैर्जपादुपांशुश्... Mānasa está establecido en dos tipos, por la diferencia entre manana y dhyāna. U...
  5. 16 mānasastu tathopāṃśoḥ sahasraguṇa ucyate | mānasācca tathā dhyānaṃ sahasraguṇamucyate || मानसस्तु तथोपांशोः सहस्रगुण उच्यते । मानसाच्च तथा ध्यानं सहस... Mānasa es dicho como mil veces superior al upāṃśu. Y dhyāna es dicho como mil ve...
  6. 17 uccairjapastu sarveṣāṃ yathoktaphalado bhavet | nīcaiḥ śruto na cetsopi śrutaścen niṣphalo bhavet || उच्चैर्जपस्तु सर्वेषां यथोक्तफलदो भवेत् । नीचैः श्रुतो न चेत... El japa en voz alta produce para todos el resultado antes dicho. Si no es escuch...
  7. 18 ṛṣiṃ chando'dhidaivaṃ dhyāyanmantraṃ ca sarvadā | yastu mantrajapo gārgi sa eva hi phalapradaḥ || ऋषिं छन्दोऽधिदैवं ध्यायन्मन्त्रं च सर्वदा । यस्तु मन्त्रजपो ... Meditando siempre en el ṛṣi, el chandas, la divinidad y el mantra. El japa del m...
Vrata y conclusión 2.19-21
  1. 19 prasannaguruṇā pūrvamupadiṣṭaṃ tvanujñayā | dharmārthamātmasiddhyarthamupāyagrahaṇaṃ vratam || प्रसन्नगुरुणा पूर्वमुपदिष्टं त्वनुज्ञया । धर्मार्थमात्मसिद्ध... Enseñado previamente por el gurú complacido, con su permiso. La adopción del med...
  2. 20 vedoktaṃ vā purāṇoktaṃ smṛtyuktaṃ vā mahātmabhiḥ | kṣetravidyāṃ gurovākyaṃ vratametadudāhṛtam || वेदोक्तं वा पुराणोक्तं स्मृत्युक्तं वा महात्मभिः । क्षेत्रवि... Lo dicho en los Vedas, o lo dicho en los Purāṇas, o lo dicho en la smṛti por los...
  3. 21 etāni niyamānāhurniyamajñānibhiḥ saha | yamaiśca niyamaiścaiva yuktaḥ kālaṃ nayed budhaḥ || एतानि नियमानाहुर्नियमज्ञानिभिः सह । यमैश्च नियमैश्चैव युक्तः... Estos niyamas son declarados junto con los que conocen los niyamas. Dotado de ya...

तृतीयप्रकरणम् Tṛtīya-prakaraṇam

Āsana — Posturas · Prakaraṇa 3 · 18 versos

El tercer prakaraṇa describe ocho āsanas principales: svastika, gomukha, padma, vīra, siṃha, bhadra, mukta y mayūra. Se detallan sus posiciones corporales y beneficios terapéuticos. El capítulo concluye con la transición a la purificación de nāḍīs.

Presentación de los āsanas 3.1-2
  1. 1 yājñavalkya uvāca - āsanānyadhunā vakṣye śṛṇu gārgi tapodhane | svastikaṃ gomukhaṃ padmaṃ vīraṃ siṃhāsanaṃ tathā || याज्ञवल्क्य उवाच - आसनान्यधुना वक्ष्ये शृणु गार्गि तपोधने । ... Yājñavalkya dijo: Ahora expondré los āsanas. Escucha, Gārgī, rica en austeridade...
  2. 2 bhadraṃ muktāsanaṃ caiva mayūrāsanameva ca | tathait eṣāṃ varārohe pṛthagvakṣyāmi lakṣaṇam || भद्रं मुक्तासनं चैव मयूरासनमेव च । तथैतेषां वरारोहे पृथग्वक्... Bhadrāsana, muktāsana y mayūrāsana también. De todos estos, ¡oh de hermosos musl...
Svastikāsana 3.3-5
  1. 3 jānorvorantare samyakkṛtvā pādatale ubhe | ṛjukāyaḥ sukhāsīnaḥ svastikaṃ tatpracakṣate || जानोर्वोरन्तरे सम्यक्कृत्वा पादतले उभे । ऋजुकायः सुखासीनः स्... Colocando ambas plantas de los pies correctamente entre las rodillas y los muslo...
  2. 4 sīvanyāstvātmanaḥ pārśve gulphau nikṣipya pādayoḥ | savye dakṣiṇagulphaṃ tu dakṣiṇe dakṣiṇetaram || सीवन्यास्त्वात्मनः पार्श्वे गुल्फौ निक्षिप्य पादयोः । सव्ये ... Colocando los tobillos a los lados del perineo, el tobillo derecho en el lado iz...
  3. 5 etacca svastikaṃ proktaṃ sarvapāpapraṇāśanam | savye dakṣiṇagulphaṃ tu pṛṣṭhapārśve niveśayet || एतच्च स्वस्तिकं प्रोक्तं सर्वपापप्रणाशनम् । सव्ये दक्षिणगुल्... Este es declarado como svastikāsana, destructor de todos los pecados. El tobillo...
Gomukhāsana 3.6

Contenido en preparación...

Padmāsana y vīrāsana 3.7-8
  1. 7 ūrvorupari viprendre kṛtvā pādatale ubhe | padmāsanaṃ bhavedetatsarveṣāmapi pūjitam || ऊर्वोरुपरि विप्रेन्द्रे कृत्वा पादतले उभे । पद्मासनं भवेदेतत... Colocando ambas plantas de los pies sobre los muslos, ¡oh mejor de los brāhmaṇas...
  2. 8 ekaṃ pādamathaikasminvinyasyoruṇi saṃsthitam | itarasmiṃstathā coruṃ vīrāsanamudāhṛtam || एकं पादमथैकस्मिन्विन्यस्योरुणि संस्थितम् । इतरस्मिंस्तथा चोर... Colocando un pie sobre un muslo, establecido; y el otro también sobre el otro mu...
Siṃhāsana 3.9-11
  1. 9 gulphau ca vṛṣaṇasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ kṣipet | dakṣiṇaṃ savyagulphena dakṣiṇena tathaitaram || गुल्फौ च वृषणस्याधः सीवन्याः पार्श्वयोः क्षिपेत् । दक्षिणं स... Los tobillos deben colocarse debajo de los testículos, a los lados del perineo. ...
  2. 10 hastau ca jānvoḥ saṃsthāpya svāṅgulīśca prasārya ca | vyāttavaktro nirīkṣeta nāsāgraṃ susamāhitaḥ || हस्तौ च जान्वोः संस्थाप्य स्वाङ्गुलीश्च प्रसार्य च । व्यात्त... Colocando las manos sobre las rodillas, extendiendo los dedos, con la boca abier...
  3. 11 siṃhāsanaṃ bhavedetatpūjitaṃ yogibhiḥ sadā | gulphau ca vṛṣaṇasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ kṣipet || सिंहासनं भवेदेतत्पूजितं योगिभिः सदा । गुल्फौ च वृषणस्याधः सी... Este es siṃhāsana, siempre venerado por los yoguis. Los tobillos deben colocarse...
Bhadrāsana y muktāsana 3.12-14
  1. 12 pārśvapādau ca pāṇibhyāṃ dṛḍhaṃ baddhvā suniścalam | bhadrāsanaṃ bhavedetatsarvavyādhiviṣāpaham || पार्श्वपादौ च पाणिभ्यां दृढं बद्ध्वा सुनिश्चलम् । भद्रासनं भ... Y los pies laterales atados firmemente con las manos, inmóviles. Este es bhadrās...
  2. 13 sampīḍya sīvanīṃ sūkṣmāṃ gul phenaiva tu savyataḥ | savyaṃ dakṣiṇagulphena muktāsanamitīritam || सम्पीड्य सीवनीं सूक्ष्मां गुल्फेनैव तु सव्यतः । सव्यं दक्षिण... Comprimiendo el perineo sutil con el tobillo izquierdo, y el izquierdo con el to...
  3. 14 meḍhrādupari nikṣipya savyaṃ gulphaṃ tathopari | gulphāntaraṃ ca nikṣipya muktāsanamidaṃ tu vā || मेढ्रादुपरि निक्षिप्य सव्यं गुल्फं तथोपरि । गुल्फान्तरं च नि... Colocando el tobillo izquierdo por encima del pene, y también por encima entre l...
Mayūrāsana 3.15-16
  1. 15 avaṣṭabhya dharāṃ samyak talābhyāṃ tu karadvayoḥ | hastayoḥ kūrparau cāpi sthāpayannābhipārśvayoḥ || अवष्टभ्य धरां सम्यक् तलाभ्यां तु करद्वयोः । हस्तयोः कूर्परौ ... Apoyando firmemente la tierra con las palmas de ambas manos, colocando los codos...
  2. 16 samunnataśiraḥpādo daṇḍavadvyomnisaṃsthitaḥ | mayūrāsanametattu sarvapāp apraṇāśanam || समुन्नतशिरःपादो दण्डवद्व्योम्निसंस्थितः । मयूरासनमेतत्तु सर्... Con la cabeza y los pies levantados, establecido en el cielo como un báculo. Est...
Beneficios y transición 3.17-18
  1. 17 sarve cābhyantarā rogā vinaśyanti viṣāṇi ca | yamaiśca niyamaiścaiva āsanaiśca susaṃyutā || सर्वे चाभ्यन्तरा रोगा विनश्यन्ति विषाणि च । यमैश्च नियमैश्चै... Todas las enfermedades internas son destruidas, y los venenos también. Unido a l...
  2. 18 nāḍīśuddhiṃ ca kṛtvā tu prāṇāyāmaṃ tataḥ kuru || नाडीशुद्धिं च कृत्वा तु प्राणायामं ततः कुरु ॥... Habiendo realizado la purificación de las nāḍīs, entonces practica el prāṇāyāma....

चतुर्थप्रकरणम् Caturtha-prakaraṇam

Nāḍī-śuddhi — Purificación de canales · Prakaraṇa 4 · 10 versos

El cuarto prakaraṇa describe la anatomía sutil: las 72.000 nāḍīs, las catorce principales (īḍā, piṅgalā, suṣumnā, etc.), los diez vāyus y el kanda como raíz de todo el sistema. Es la base teórica para las prácticas de prāṇāyāma.

Pregunta de Gārgī 4.1-5
  1. 1 śrutvaitadbhāṣitaṃ vākyaṃ yājñavalkyasya dhīmataḥ | punaḥ prāha mahābhāgā sabhāmadhye tapasvinī || श्रुत्वैतद्भाषितं वाक्यं याज्ञवल्क्यस्य धीमतः । पुनः प्राह म... Habiendo escuchado estas palabras habladas por el inteligente Yājñavalkya, la af...
  2. 2 gārgyuvāca - bhagavanbrūhi me svāminnāḍīśuddhiṃ vidhānataḥ | kenopāyena śuddhāḥ syurnāḍayaḥ sarvadehinām || गार्ग्युवाच - भगवन्ब्रूहि मे स्वामिन्नाडीशुद्धिं विधानतः । क... Gārgī dijo: ¡Oh Señor!, enséñame, ¡oh maestro!, la purificación de las nāḍīs seg...
  3. 3 utpattiṃ cāpi nāḍīnāṃ cāraṇaṃ ca yathāvidhi | kandaṃ ca kīdṛśaṃ proktaṃ kati tiṣṭhanti vāyavaḥ || उत्पत्तिं चापि नाडीनां चारणं च यथाविधि । कन्दं च कीदृशं प्रो... Y el origen de las nāḍīs, y su movimiento según preceptos. Y cómo es declarado e...
  4. 4 sthānāni caiva vāyūnāṃ karmāṇi ca pṛthakpṛthak | vijñātavyāni yānyasmindehe dehabhṛtāṃ vara || स्थानानि चैव वायूनां कर्माणि च पृथक्पृथक् । विज्ञातव्यानि या... Y los lugares de los vāyus, y sus acciones por separado. Deben ser conocidos tod...
  5. 5 vaktumharhasi tatsarvaṃ tvatto vettā na vidyate | ityukto bhāryayā tatra samyak tadgatamānasaḥ || वक्तुमर्हसि तत्सर्वं त्वत्तो वेत्ता न विद्यते । इत्युक्तो भा... Eres digno de exponer todo eso; no hay conocedor aparte de ti. Así hablado por s...
Dimensiones del cuerpo sutil 4.6-8
  1. 6 gārgiṃ tāṃ susamālokya tatsarvaṃ samabhāṣata | yājñavalkya uvāca - śarīraṃ tāvadevaṃ hi ṣaṇṇavaty aṅgulātmakam || गार्गीं तां सुसमालोक्य तत्सर्वं समभाषत । याज्ञवल्क्य उवाच - ... Mirando bien a Gārgī, le habló todo eso. Yājñavalkya dijo: El cuerpo es de noven...
  2. 7 vidhyetatsarvajantūnāṃ svāṅgulībhiriti priye | śarīrāddhikaḥ prāṇo dvādaśāṅgulamānataḥ || विध्येतत्सर्वजन्तूनां स्वाङ्गुलीभिरिति प्रिये । शरीरादधिकः प... Debe ser conocido para todos los seres por sus propios dedos, ¡oh amada!. El prā...
  3. 8 caturdaśāṅgulaṃ kecidvadanti munisattamāḥ | dvādaśāṅgula eveti vadanti jñānino narāḥ || चतुर्दशाङ्गुलं केचिद्वदन्ति मुनिसत्तमाः । द्वादशाङ्गुल एवेति... Algunos dicen catorce dedos, ¡oh mejores de los munis!. Los hombres conocedores ...
Práctica y realización 4.9-10
  1. 9 ātmas thamanilaṃ vidvānātmas thenaiva vahninā | yogābhyāsena yaḥ kuryātsamaṃ vā nyūnameva vā || आत्मस्थमनिलं विद्वानात्मस्थेनैव वह्निना । योगाभ्यासेन यः कुर... El sabio que con la práctica del yoga hace que el viento establecido en el Ser s...
  2. 10 sa eva brahmavicchreṣṭhaḥ sa sampūjyo narottamaḥ | ātmas thavahninaiva tvaṃ yogajena dvijottame || स एव ब्रह्मविच्छ्रेष्ठः स सम्पूज्यो नरोत्तमः । आत्मस्थवह्निन... Él es el más excelso entre los conocedores de Brahman, el más venerable, el mejo...

पञ्चमप्रकरणम् Pañcama-prakaraṇam

Prāṇāyāma — Control del aliento · Prakaraṇa 5 · 10 versos

El quinto prakaraṇa expone las condiciones y el lugar para la práctica, así como los fundamentos del prāṇāyāma. Describe el ambiente apropiado (bosque, templo, río) y las cualidades del practicante.

Pregunta y respuesta 5.1-2
  1. 1 gārgyuvāca - bhagavanbrahmavicchreṣṭha sarvaśāstraviśārada | kenopāyena śuddhāḥ syurnāḍyo me tvaṃ vada prabho || गार्ग्युवाच - भगवन्ब्रह्मविच्छ्रेष्ठ सर्वशास्त्रविशारद । केन... Gārgī dijo: ¡Oh Señor, más excelso entre los conocedores de Brahman, experto en ...
  2. 2 ityukto brahmavādinyā brahmavidbrāhmaṇastadā | tāṃ samālokya kṛpayā nāḍīśuddhimabhāṣata || इत्युक्तो ब्रह्मवादिन्या ब्रह्मविद्ब्राह्मणस्तदा । तां समालो... Así hablado por la que habla de Brahman, el brāhmaṇa conocedor de Brahman entonc...
Cualidades del practicante 5.3-7
  1. 3 yājñavalkya uvāca - vidhyuktakarmasaṃyuktaḥ kāmasaṅkalpavarjitaḥ | yamaiśca niyamairyuktaḥ sarvasaṅgavivarjitaḥ || याज्ञवल्क्य उवाच - विध्युक्तकर्मसंयुक्तः कामसङ्कल्पवर्जितः ।... Yājñavalkya dijo: Unido a la acción ordenada por preceptos, libre de deseo e int...
  2. 4 kṛtavidyo jitakrodhaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ | guruśuśrūṣaṇarataḥ pitṛmātṛparāyaṇaḥ || कृतविद्यो जितक्रोधः सत्यधर्मपरायणः । गुरुशुश्रूषणरतः पितृमात... Dotado de conocimiento, vencedor de la ira, dedicado a la verdad y el dharma, de...
  3. 5 svāśramasthaḥ sadācāraḥ vidvadbhiśca suśikṣitaḥ | tapovanaṃ susamprāpya phalamūlodakānvitam || स्वाश्रमस्थः सदाचारः विद्वद्भिश्च सुशिक्षितः । तपोवनं सुसम्प... Establecido en su propio āśrama, de buena conducta, bien instruido por los sabio...
  4. 6 tatra ramye śucau deśe brahmaghoṣasamanvite | svadharmanirataiḥ śāntairbrahmavidbhiḥ samāvṛte || तत्र रम्ये शुचौ देशे ब्रह्मघोषसमन्विते । स्वधर्मनिरतैः शान्त... Allí, en un hermoso lugar puro, resonando con el sonido de Brahman, rodeado por ...
  5. 7 vāribhiśca susampūrṇe puṣpairnānāvidhairyute | phalamūlaiśca sampūrṇe sarvakāmaphalaprade || वारिभिश्च सुसम्पूर्णे पुष्पैर्नानाविधैर्युते । फलमूलैश्च सम्... Lleno de aguas, dotado de flores de diversos tipos, lleno de frutas y raíces, qu...
Lugar y preparación 5.8-10
  1. 8 devālaye vā nadyāṃ vā grāme vā nagare'thavā | suśobhanaṃ maṭhaṃ kṛtvā sarvarakṣāsamanvitam || देवालये वा नद्यां वा ग्रामे वा नगरेऽथवा । सुशोभनं मठं कृत्वा... En un templo o en un río, o en un pueblo o en una ciudad. Habiendo construido un...
  2. 9 rikālasnānasaṃyuktaḥ svadharmanirataḥ sadā | vedāntaśravaṇaṃ kurvaṃsttasminyogaṃ samabhyaset || त्रिकालस्नानसंयुक्तः स्वधर्मनिरतः सदा । वेदान्तश्रवणं कुर्वं... Dotado de baño en tres tiempos, siempre dedicado a su propio dharma. Habiendo es...
  3. 10 kecidvadanti munayastapaḥsvādhyāyasaṃyutāḥ | svadharmaniratāḥ śāntāstan treṣu ca sadā ratāḥ || केचिद्वदन्ति मुनयस्तपःस्वाध्यायसंयुताः । स्वधर्मनिरताः शान्त... Algunos munis dotados de tapas y svādhyāya lo declaran. Dedicados a su propio dh...